Latvija discussion

Tātad - lasām un dalāmies domās, kā vienmēr.

Visi, kas šo grāmatu ir lasījuši, man viņu ieteica ar tekstu, ka "šī ir viena no manām mīļākajām grāmatām". Nespēju noticēt, ka tik daudziem var būt tik līdzīgs viedoklis par vienu un to pašu. Un tad es izlasīju.
Nu es saku, ka šī ir viena no manām mīļākajām grāmatām.

Turklāt aizmirsto grāmatu kapsēta ir tik romantiski skaista ideja.

Lasīta pasen, arī pēc ļoti daudz sajūsmināto ieteikuma. Diemžēl nepieveinojos to pulkam, lai gan neavru teikt, ka grāmatai būtu kāds trūkums. Vienkārši ļoti subjetīvā veidā tā mani neaizkustināja.

Biju lasījis, ka grāmatas autors ir pielīdzināms Borhesam un Eko. Diemžēl nācās vilties, ja pietiek vien ar to, lai aprakstot grāmatu labirintu tevi pielīdzinātu Borhesam, tad man nav ne jausmas, kas tie ir par kritiķiem un vai viņi maz lasa vairāk par pirmo un pēdējo nodaļu. No Eko te arī nebija ne vēsts, nekādas īpašās viltīgās vēsturisko notikumu interpretācijas vai sazvērestības. Grāmata mani vairāk mudināja atminēties bērnu dienā skatītos meksikāņu seriālus ar nebeidzamajām mīlas dēkām, mīlas trijstūriem, likteņa ironijām un sižeta dublēšanos katrā no paralēlajām līnijām.

Neredzēju grāmatā neko šausmīgu vai mistisku, grūta dzīve pēc pilsoņu kara un viena indivīda maniakālas novirzes es par tādām neuzskatu. Nenoliegšu sākums bija daudzsološs. Tā kā esmu pabijis Barselonā, tad bija interesanti palasīties, kā tur viss izskatījās četrdesmitajos gados. Kopumā grāmata ir lasāma – tāds viegls gabals un patīkama pārmaiņa pēc zinātniskās fantastikas, biju cerējis uz nedaudz lielāku misticisma devu, leģenda par pamesto villu man deva viltus cerības, ka pirmā grāmatas puse ir tikai tāds ievads un ka es vēl nebūt neesmu uzminējis vīra maskā identitāti. Diemžēl tā nebija un tas radīja vilšanos.

Kopā grāmatai dodu 7 no 10 ballēm. Ir jau arī interesanti personāži, sevišķi patika optimistiskais izbijušais špiks Fermīns ar savām dzīves gudrībām. Bet tā grāmatā vairāk ir uzsvars likts uz dažādām mīlestības izpausmēm (platoniskā, aklā, ilgstošā, vecāku, aizliegtā).

Tīri normāla grāmata, ja skatīties uz to, kā uz izklaides literatūru. Nekādas dziļas domas vai filozofijas tur nav. Sižets arī pavājš, bet kopumā gan grāmatas atmosfēra, gan valoda ir diezgan baudāmi. Aļa Dens Brauns un tt. Grāmata no kategorijas "ja tev patīk tādas grāmatas, tad patiks arī šita".

Es diezgan noteikti neesmu mērķauditorija, jo
1) man šausmīgi riebjas "spārnoto domu graudu" krājumiņi, un attiecīgi grāmata, kas pa pusei sastāv no spārnotajiem domu graudiem, mani nesajūsmina (bet tur nu neko)
2) šī grāmata mani kaitināja apmēram tāpat kā Beigbredera "9,99 eiro", nu, t.i., profesijas pārstāvis (t.i., rakstnieks vai B. gadījumā reklāmists) raksta par savu profesiju nevis tā, kā ir, bet laiž kaut kādu tuftu, kam publika gribētu ticēt. Bet varbūt man vienkārši skauž, ka neviens miljonārs nav notrallinājis visu savu mantojumu, izdodot manas lieliskās grāmatas, kuras diemžēl neviens nepērk, par spīti to aizraujošajiem sižetiem; un arī reklāmista darbā neviens neskraida pakaļ ar kokaīnu un prostitūtām.

Bet es visnotaļ saprotu, kāpēc šī grāmata var patikt un aizraut, un Fermīns bija lielisks.